ES ESMU Jānis Kristītājs. Es biju tas, kas paredzēja mesijas Kristus atnākšanu.  

​

ES ESMU atnācis. Es atnācu pastāstīt jums manas dzīves stāstu, tās manas dzīves stāstu. ES ESMU atnācis dot jums dažus norādījumus jūsu tagadējām dzīvēm.

​

Daudz kas ir mainījies uz Zemes kopš manas iemiesošanās laika. Daudz kas ir mainījies apkārtējā dzīvē, visā, kas saistīts ar cilvēku sadzīvi, viņu darbu. Daudz jauna. Daudz atklājumu, kas tiek izmantoti ārējā pasaulē.

​

Tomēr, ja mēs pievērsīsimies cilvēka pasaules uzskatam, viņa uzskatiem par Dievu un visuma uzbūvi, tad pārmaiņas nebūs tik būtiskas. Jā, mainījusies terminoloģija, izdarīti daudzi zinātniski atklājumi, kas pēta visuma uzbūvi, fiziskās pasaules likumus.

​

Un tajā pašā laikā cilvēka apziņa kā bija, tā arī paliek piesaistīta fiziskās pasaules ārējām izpausmēm, ārējai Dieva pielūgšanai, ārējiem rituāliem. It kā nebūtu bijis šo 2000 gadu, kas pagājuši kopš manas iemiesošanās laika.

​

Apskaužami ātri cilvēks izmanto jebkurus zinātniskus jēdzienus un jebkurus zinātniskus atklājumus, lai pielietotu šos atklājumus nevis sevis tuvināšanai Dievam, bet sevis atdalīšanai no Dieva.

​

Jums šķiet progresīvi, ka jūs izmantojat modernos ritmus baznīcas dievkalpojumu laikā, jums šķiet moderni, ka jūs izmantojat zinātnisko terminoloģiju pasaules uzbūves skaidrojumiem.

​

Jebkurš zinātnisks atklājums un jebkurš cilvēka apziņas sasniegums momentāni tiek izmantots tam, lai vēl vairāk atdalītu sevi no Dieva.

​

Dievišķās izjūtas vienkāršību un Dievišķās dzīves vienkāršību jūs ietinat daudzos modernos terminos un jēdzienos.

​

Jūs lietojat ļoti daudz tehnisku terminu, kad prātojat par Dievu. Ja jūs tikpat daudz pūļu patērētu tam, lai reāli noārdītu to, kas jūs šķir no Dieva jūsu apziņā, tad dzīve uz Zemes mainītos kā pēc burvju nūjiņas mājiena.

​

Vairums mūsdienu izgudrojumu noliek nepārvaramu sienu starp jums un Dievu.

​

Jūs zināt, ka mana iemiesojuma laikā es dzīvoju tuksnesī. Es ēdu savvaļas bišu medu un siseņus. Daudzi uzskatīja mani par dīvaini. Bet, tikai atdalot sevi no cilvēkiem un viņu rosīšanās, es varēju vienatnē gūt saskarsmi ar Dievu. Un es nemainītu šo saskarsmi ne pret kādām cilvēku bagātībām un pagodinājumiem.

​

Es reti satikos ar cilvēkiem. Galvenā mācība, ko es viņiem pasniedzu, attiecās uz viņu dvēseļu attīrīšanu, viņu sagatavošanu mesijas atnākšanai.

​

Cilvēki uztvēra manus vārdus kā tādus, kas attiecas uz ārējā mesijas, cilvēka atnākšanu, kam jāglābj viņi no viņu bēdām un nelaimēm.

​

Taču es domāju ne tikai ārējā mesijas atnākšanu, bet arī iekšējā mesijas atnākšanu, kas atrodas katrā cilvēkā. Un es gatavoju cilvēku apziņu šī mesijas atnākšanai.

​

Es nedomāju, ka kāds no cilvēkiem saprata, par ko es runāju. Bet tomēr cilvēku apziņa nedaudz mainījās, un viņi gaidīja Kristus atnākšanu. Viņš atnāca un ar godu izpildīja savu misiju.

​

Mana sludināšana maksāja man dzīvību. Atšķirībā no ļaužu vairuma valdošie garīdznieki ļoti ātri saprata, ka mana mācība, ja cilvēki to saprastu, uz visiem laikiem atturētu viņu draudzi no ārējās pielūgšanas un ārējiem rituāliem un virzītu viņus uz tikšanos ar reālo mesiju, ar viņu pašu reālo daļu, uz iekšējo satikšanos ar Dievu viņos pašos.

​

Un, ieguvuši šo iekšējo saskarsmi, ieguvuši pieeju šai svētlaimei savā iekšienē, šie ļaudis jau nekad vairs nevarētu noticēt nevienai ārējai reliģijai, ārējiem skolotājiem.

​

Ieguvuši pieeju Dievišķajam apziņas stāvoklim, cilvēki ļoti ātri apvienotos ar sev līdzīgiem. Dievišķais apziņas stāvoklis ir tikpat lipīgs kā nedievišķu apziņas stāvokļu izpausme cilvēku vairumam pašreiz.

​

Cilvēki ir savstarpēji ļoti saistīti smalkajā plānā. Un labā doma, labā domāšana, kas dzimusi dažās galvās un sirdīs, ir spējīga izplatīties no sirds uz sirdi līdzīgi tam, kā no vienas sveces var aizdegt miljonu sveču.

​

Protams, man nebija iespējas dot manu mācību lielam cilvēku daudzumam. Es mācīju tos nedaudzos, kam bija drosme pienākt pie manis un uzklausīt mani. Cilvēki baidījās saņemt no manis zināšanas, jo baznīcas kalpi aizliedza viņiem satikties ar mani. Man bija grūti dot cilvēkiem zināšanas.

​

Paskatieties, cik ļoti laiks ir mainījies tagad. Es dodu šo diktātu, un tajā pašā dienā jums ir iespēja iepazīties ar šo diktātu, atrodoties zemeslodes pretējā pusē. Šis patiešām ir lielu iespēju laiks.

​

Mums pat nevajag tērēt jūsu un mūsu pūles, lai sapulcinātu noteiktā vietā uz zemeslodes cilvēkus, kas gatavi mūsu mācības uzņemšanai. Jūs saņemat mūsu mācību un mūsu vibrācijas, pateicoties svētītajai dāvanai, ko Sen-Žermēns dāvāja cilvēcei. Ar to es domāju Internetu. Šis ir viens no nedaudzajiem Interneta izmantošanas gadījumiem, kas nes jūtamu labumu un kādēļ tas patiesībā tika nolaists fiziskajā plānā.

​

Svētītās sirdis, jums ir iespēja klausīties lielo Gaismas Būtņu mācības, kuri nākuši iemiesojumā apmācīt cilvēci dažu pēdējo tūkstošu gadu laikā.

​

Jums ir iespēja saņemt bezprecedenta Dievišķās enerģijas plūsmu caur šiem diktātiem. Un šī dispensācija, šī Debesu dāvana ir kļuvusi reāla, pateicoties jaunai iespējai. Novērtējiet šo iespēju. Dzeriet Dievišķās Enerģijas nektāru. Un atcerieties, ka neviens šīs enerģijas piliens nedrīkst iet zudumā. Enerģija jums tiek dota labu darbu veikšanai. Nevis, lai skaidrotu, kurš no jums ir galvenais un kurš dievbijīgāks.

​

Jūs nevarat to zināt ar jūsu cilvēcisko apziņu. Jūsu vidū liels ir tas, kas vairāk par citiem kalpo dzīvībai, kalpo visām dzīvajām būtnēm un neko neprasa pretī. Tāpēc, ka nav šajā dzīvē nekā tāda, ko būtu vērts mainīt pret Dievišķās saskarsmes dāvanu, pret iespēju kalpot Dievam visā dzīvē.

​

Tāpēc izlietojiet saņemto Enerģiju paredzētajam uzdevumam. Gatavojiet savas svētnīcas mesijas atnākšanai, ļaujiet jūsu mesijai, jūsu Augstākajam Es, jūsu Es Kristus atnākt pie jums, būt jūsos, runāt caur jums, darboties caur jums.

​

Ak, mīļotie, es esmu laimīgs, ka iemīļotais Alfa pavēra jums šo iespēju šajā grūtajā, bet patiešām svētītajā laikā šai planētai.

​

Es priecāšos par tikšanos ar katru no jums, kas paaugstinās savas vibrācijas līdz manam līmenim, un es varēšu atnākt pie jums personīgi un sarunāties ar jums jūsu sirdī.

​

Mīļotie, svētītie, ticiet man, viss notiks tieši tā, kā paredzēts. Jūsu acis taps redzīgas, un jūs varēsiet redzēt mūs, un satikties ar mums, un pastaigāties ar mums, un sarunāties ar mums.

​

Nav nekādu ierobežojumu Dievišķajā pasaulē. Jūs paši esat radījuši šos ierobežojumus savā apziņā, un ir pienācis laiks beidzot atbrīvoties no tiem.

​

Es nevaru apvaldīt prieku, kas pārpilda mani, par iespēju tieši vērsties pie jums. Es zinu, ka daudzi, ļoti daudzi no tiem, kas lasa šīs rindas, jau ir gatavi satikties ar mani.

​

Vai jūs varat iedomāties, kā mainīsies pasaule, ja katrs varēs iegūt tiešas saskarsmes iespēju ar Gaismas Būtnēm? Bet tas būs. Tas būs agri vai vēlu. Tas būs tieši tikpat nenovēršami, kā pēc ziemas atnāk pavasaris un pēc tam vasara.

​

ES ESMU Jānis Kristītājs, pravietis Elija, un es dodu jums šo pareģojumu. Mans pareģojums noteikti piepildīsies, un jūs tāpat to zināt jūsu sirdīs.

​

ES ESMU Jānis Kristītājs.

​

 

Tatjana Mikušina, 2005

​

​

Tulkoja D. Daija, L. Ērgle, O. Gaile 2007.g.

Red. L. Ērgle 2015.g.