Es esmu atnācis atmodināt jūsu apziņu no ilgā miega
Gautama Buda
2005. gada 23. martā

ES ESMU Gautama Buda, atkal atnācis caur šo sūtni.
Zināšanas, ko es esmu atnācis jums dot šodien, attiecas uz mana iemiesojuma laiku, kad biju princis Sidharta. Es biju mežā daudzas dienas, to skaits man ir zudis. Lija tropiskās lietusgāzes, bija karstums. Dienas mijās ar naktīm, un pēc tam atkal atnāca diena.
Viss man bija zaudējis jebkādu nozīmi. Es sapratu, ka šajā pasaulē vairs nav nekā, kas mani interesētu, kas saistītu manu uzmanību.
Es sēdēju zem banjankoka meditācijas pozā. Mana apziņa atstāja mani. Un es aizgāju citā realitātē. Daudz smalkākā realitātē, kas kļuva man reālāka nekā mežs, kurā es atstāju savu fizisko ķermeni.
Es turpināju sēdēt zem koka un vienlaikus biju citā realitātē bez laika. Es izbaudīju svētlaimi un prieku, un brīvību. Nav šinī pasaulē tik spēcīgu jūtu kā tās, ko es izjutu tur, kad biju tajā realitātē.
Es negribēju atgriezties ķermenī. Pārāk daudz ierobežojumu un pārāk tumša ir šī pasaule, kurā es atstāju savu ķermeni, salīdzinājumā ar to pasauli, kurā es biju šīs manas meditācijas laikā.
Es izjutu vienotību ar to Augstāko, ko es pieņēmu par Atmanu. Tā bija svētlaimes ekstāze, ko nevar izteikt nevienā pasaules valodā.
Kas pamudināja mani atgriezties ķermenī, ko es atstāju mežā, sēdošu meditācijas pozā zem banjankoka?
Man bija jāpastāsta citiem par iegūto pieredzi, es atradu vietu sevī, kur nebija sāpju un ciešanu, kur bija tikai svētlaime un miers, bezgalīga Mīlestība.
Es varētu turpināt būt tajā vietā arī turpmāk. Es biju meklējis to vietu ilgus gadus, un es atradu to vietu. Par vislielāko manu šā iemiesojuma sasniegumu es uzskatu to, ka es spēju piespiest sevi atgriezties ķermenī. Mani virzīja līdzcietība pret tām dzīvajām būtnēm, ko es atstāju uz Zemes un kas savā ārējā apziņā neko nezināja par to vietu, kur es tikko biju.
Es atgriezos ķermenī. Lai gan spīdēja saule un bija tveice, es jutu sev visapkārt aukstumu un tumsu.
Man priekšā bija grūts uzdevums: pastāstīt ļaudīm par to vietu, kur es tikko biju, parādīt viņiem Ceļu, pa kuru es biju gājis līdz tai vietai, kas atradās manī pašā.
Kāds gan bija mans pārsteigums, kad es atradu sekotājus. Šie ļaudis nekad nebija izjutuši to svētlaimi, ko es izjutu savu meditāciju laikā. Šie ļaudis bija tālu no pilnības. Un viņi nevarēja sajust manu vibrāciju tīrību.
Daudzi no viņiem vienkārši akli ticēja man. Es redzēju viņu acīs tādas ilgas pēc tās pasaules, par kuru viņu apzinātajā prātā nebija saglabājušās atmiņas, bet viņi ticēja visam, ko es teicu. Viņi bija ar mieru izpildīt visas manas prasības, lai no jauna iegūtu absolūtās svētlaimes un miera stāvokli. Es noliecu galvu šo ļaužu priekšā.
Es biju gatavs viņiem kalpot, un viņu dēļ es atgriezos atpakaļ.
Miljoniem dzīvo būtņu pārdzīvo neiedomājamas ciešanas uz šīs planētas. Viņi ir iesprostoti savos fiziskajos ķermeņos, kas līdzinās mūmijām.
Šiem ļaudīm bija vajadzīga mana palīdzība. Es atgriezos, lai palīdzētu visām dzīvajām būtnēm.
Un to es daru līdz šim laikam.
Es esmu Tatjanas ķermenī, es esmu daudzu citu cilvēcisko būtņu ķermeņos uz šīs planētas. Es palīdzu viņiem no viņu iekšienes. Jums ir grūti tam noticēt. Droši vien tas var nesakrist ar tiem priekšstatiem, kādus jūs esat ieguvuši no tiem vai citiem avotiem un grāmatām.
Bet es un citi Gudrības Skolotāji esam jūsos kā jūsu daļas, kā jūsu Augstākais Es.
Mēs nevaram aiziet no šīs planētas, kamēr mūsu vismazākā daļa ir ieslēgta jebkura cilvēka ķermenī, kas vēl ir spiests iemiesoties uz šīs planētas un pagaidām vēl nevar atbrīvoties no sansaras riteņa.
Tāpēc mēs nākam ar mūsu Mācībām atkal un atkal un runājam tādā līmenī, kas saprotams tai auditorijai, par kuru mēs zinām, ka tā saņems pieeju mūsu materiāliem.
Lai cik vienkārši mēs aprakstītu Patiesību, jūs to nesapratīsiet. Lai cik sarežģīti mēs aprakstītu Patiesību, jūs to nesapratīsiet. Bet jūs varat aptvert visu Patiesību uzreiz kā jūsu apziņas atklāsmes mirkli, kā pēkšņas apskaidrības mirkli. Jūs visi esat spējīgi apzināties Patiesību. Un tas notiks ar katru no jums. Varbūt ne ar visiem tas notiks šajā dzīvē. Bet jūs noteikti piedzīvosiet atklāsmi. Patiesība atnāks pie jums ne vārdos un ne tēlos. Tā vienkārši pēkšņi atausīs jūsu smadzenēs, un tas būs kā zibens uzliesmojums, kas izgaismo Zemi no vienas malas līdz otrai. Jūs nespēsiet vairs gulēt. Šis atklāsmes mirklis būs līdzīgs atmodai no ilgstoša miega, kurā jūs gulējāt miljoniem gadu.
Šo atmodas mirkli nav iespējams sajaukt ne ar ko citu. Šis ir moments, kad jūsu apziņa pacelsies jūsu Augstākā Es līmenī. Un jūs atcerēsieties, kas jūs esat un kāpēc jūs esat atnākuši uz Zemes.
Jūs nevarēsiet vairs gulēt. Katru minūti un katru sekundi, ko pavadāt uz Zemes, jūs izlietosiet tam, lai palīdzētu visām dzīvajām būtnēm, lai pastāstītu viņām par jūsu izjusto atklāsmi un parādītu tām Ceļu, kas ir jūsos, jūsu sirdīs.
Jūs kļūsiet par atmodināto, par iemiesojumā esošu Budu.
Tā ir nākamā cilvēces attīstības pakāpe: rase, kas sastāv no Budām.
Bet sākumā parādīsies arvien vairāk un vairāk cilvēku, kam būs spējas, ar kurām tie stipri atšķirsies no citiem. Šie ļaudis atradīs sev līdzīgus uz visas zemeslodes un apvienosies uz vispārējas kalpošanas pamata visai dzīvībai uz Zemes. Tā ir jaunā cilvēku rase, Sestā cilvēces rase, kas jau sāk iemiesoties un kas jau izpaužas starp parastajiem cilvēkiem, kuri vēl nav pārvarējuši daudzus savas apziņas ierobežojumus.
Kad kūst sniegs, tad vispirms rodas atsevišķas no sniega brīvas vietas. Pēc tam tādu vietu kļūst arvien vairāk. Uzdīgst zāle, pēc tam uzzied puķes. Un īsā laikā visa zeme, cik tālu sniedzas skats, pārveidojas un piepildās ar jaunām krāsām un jaunām smaržām.
Zemes pārveidošanās sāksies ļoti ātri pēc kosmiskajiem termiņiem. Pašlaik mēs vērojam atsevišķas vietas, kas brīvas no stindzinošā cilvēciskās apziņas miega aukstuma, kas gatavas atmodai vai ir jau atmodušās un uzplaukušas pirmajos ziedos, kuri parādījušies zem sniega.
Mēs vērojam jūsu ziedēšanu. Patiešām, cilvēks ar atvērtu apziņu atgādina neparastu ziedu, ja paraudzītos uz viņu smalkajā plānā.
Es atnācu atmodināt jūsu apziņu no ilgā miega. Mostieties! Paskatieties uz jūsu Atmana sauli, kas mājo jūsos.
ES ESMU Gautama, jūsu brālis.
Tatjana Mikušina, 2005
Tulkoja D. Daija, L. Ērgle, O. Gaile 2007.g.
Red. L. Ērgle 2015.g.