ES ESMU Maitreija, atnācis pie jums.

​

Tīkamais mūsu sazināšanās brīdis ir pienācis. Es atnācu, lai dalītos ar jums savās zināšanās un savās domās.

​

Vienmēr var atrast Dievišķas izpausmes tajā, kas ir jūsu apkārtnē jūsu pasaulē. Vienmēr var atrast to, kas nav no Dieva. Pagaidām jūsu pasaulē vairāk ir tā, kas nav no Dieva. Jūsu pasaule nepieder pie Dievišķajām pasaulēm. Kādreiz senatnē jūsu pasaule nebija blīva, un jūsu pasaules vibrācijas bija tuvas Dievišķajām vibrācijām. Tas bija pirms miljoniem gadu.

​

Cilvēkam nebija blīvā ķermeņa. Viss, kas bija ap viņu, bija kā paradīzes dārzs.

​

Cilvēks dzīvoja līdzīgi augam. Cilvēka apziņa bija šķīsta.

​

Viss bija labi. Izņemot vienu sīkumu. Cilvēkam nebija saprāta. Un, tā kā cilvēkam nebija saprāta, tad viņš nespēja radīt. Viņš nevarēja radīt, un viņš nevarēja attīstīties. Cilvēka eksistence bija līdzīga dzīvnieku eksistencei.

​

Augstākajiem Kosmiskajiem Spēkiem nebija iespējas ilgāk uzturēt cilvēka eksistenci, kam nebija saprāta un tātad nebija iespēju savai attīstībai.

​

Tāpēc Saules Dēli, Gudrības Dēli nolaidās cilvēku ķermeņos un deva viņiem iespēju iegūt saprātu. Saprāta uguni, uguni, ar kuras palīdzību cilvēks ieguva spēju radīt līdzīgi Dieviem.

​

Es dodu jums leģendu tādu, kāda tā var palīdzēt jums pašreizējā apziņas attīstības līmenī gūt vispareizāko izpratni par jūsu vēsturi. Par to momentu, ar kuru sākās jūsu grimšana matērijā.

​

Līdz ar to, kā cilvēks spēja izmantot sava saprāta iespējas, viņš ieguva spēju izvēlēties, kā virzīt to enerģiju, kas viņa ķermeņos ieplūda no Dievišķā Avota.

​

Jūs zināt leģendu par Ādamu un Ievu. Jūs zināt par čūsku, kas iekārdināja Ievu.

​

Taču jūs domājat, ka tas bija kāds ārpus jums. Īstenībā tā arī bija. Cilvēks saņēma savu prātu no ārpuses. Gudrības Valdoņi, Saprāta Valdoņi nolaidās cilvēku ķermeņos, lai piešķirtu saprātu. Līdz tam notikumam cilvēks bija nesaprātīgs. Bet pēc šī notikuma cilvēks ieguva sevis apzināšanos. Viņš sāka apzināti izdarīt izvēles. Un reizē ar saprāta iegūšanu cilvēks sāka radīt karmu.

​

Augiem nav karmas, un dzīvniekiem nav karmas. Karma kā darbību sekas piemīt tikai būtnēm, kurām ir saprāts. Tāpēc, ka tiklīdz cilvēks ieguva saprātu, viņš kļuva atbildīgs par visu savu rīcību. Par visu, ko viņš darīja uz Zemes.

​

Tāpēc cilvēka saprāts kļuva par viņa lielāko laimi un lielāko nelaimi vienlaikus.

​

Intuitīvi cilvēks vienmēr nojauta, ka kāds ārpus viņa ir atbildīgs par visu, kas ar viņu notiek. Tas ir gan pareizi, gan nepareizi. Tāpēc, ka pēc tam, kad cilvēks ieguva saprātu, šis saprāts kļuva par viņa neatņemamu daļu. Un viņš vairs nevarēja nevienu vainot par to, kas ar viņu notiek.

​

Virzot Dievišķo enerģiju pa ceļu, kas nesakrīt ar Dieva nodomu, cilvēks radīja karmu. Dievišķā enerģija ieguva blīvumu un formēja cilvēka apkārtējo pasauli.

​

Tā veidojās materiālā pasaule, un tā radās karma.

​

Cilvēks var vainot ārējos spēkus visās nelaimēs, kas ar viņu notika. Luciferu un kritušos eņģeļus. Citās leģendās var atrast citus nosaukumus.

​

Taču, ja cilvēks nebūtu ieguvis saprātu, viņš nevarētu atbilst tai iecerei, ko Dievs lika pamatā, cilvēku radot. Radās pat jautājums par zemes evolūcijas iznīcināšanu kā neatbilstošu Dievišķajai iecerei.

​

Tāpēc nav loģiski visos savos grēkos apvainot tos, kas deva jums iespēju turpināt savu evolūciju. Patiešām pēc tam, kad notika cilvēka apveltīšana ar saprāta dzirksti, nepareizo darbību karma sāka gulties gan uz cilvēku, gan uz to Valdoni, kas deva cilvēkam savu daļiņu. Tāpēc viss ir savijies, un viss var tikt atšķetināts tikai pēc tam, kad cilvēks būs atliku likām izspēlējies paša radītajā ilūzijā un spēs apzināties Augstāko Ceļu, kas ir un kas viņam ir paredzēts.

​

Cilvēka prāts ir lielākais sods, un vienlaikus cilvēka prāts ir viņa iespēja, izejot cauri fiziskajai pasaulei kā šķīstītavai, attīrīties no visa nedievišķā un beidzot kļūt par to, par ko viņam jākļūst – par Dievcilvēku.

​

Jūsu apziņā ir ielikta atslēga jūsu virzībai uz priekšu. Līdz tam laikam, kamēr jūs meklēsiet tos, kas ārpus jums ir vainīgi jūsu bēdās un jūsu nelaimēs, jūs nostāsieties pozīcijā, kas neved uz pozitīvām pārmaiņām.

​

Jūs varat ļoti ilgi prātot, kas vainīgs pie tā orkāna, kas bija pavisam nesen un aiznesa simtiem tūkstošus cilvēku dzīvību. Bet līdz tam laikam, kamēr jūs neatrotīsiet piedurknes un nesāksiet šī orkāna seku likvidācijas darbu, nekas nemainīsies.

​

Tāpēc pats galvenais jums tagad ir – saprast, ka vainīgo meklēšana ārpus jums pašiem nav konstruktīva pozīcija. Jums jāsaprot, ka neviens cits kā tikai jūs paši esat atbildīgi par visu, kas notiek jūsu dzīvē. Pēc tam jums jāsāk atšķetināt visas tās karmas kamolu, ko jūs esat radījuši simtu un tūkstošu iemiesojumu laikā.

​

Jūs atstrādājat karmu katru sekundi, ko pavadāt uz Zemes, kad jūs savā apziņā pārvarat ārējo situāciju un izstrādājat pareizu iekšējo attieksmi pret visu, kas notiek jūsu apkārtnē.

​

Tāpēc, jo ātrāk jūs pārtrauksiet meklēt vainīgos ārpus sevis, jo ātrāk jūs spēsiet pārvarēt tos telpas un laika ierobežojumus, ko jūs sev esat uzlikuši.

​

Zeme ir līdzīga lielam skudru pūznim. Katrs atsevišķais indivīds uz Zemes ir saistīts ar katru dzīvo būtni uz planētas.

​

Mūsu uzdevums ir līdzīgs saules uzdevumam, kas apspīd jūsu skudru pūzni un sūta dzīvinošos starus. Šie stari liek jums mosties, izvingrināt nakts laikā sastingušos locekļus un kustēties, un darīt to darbu, kas jums ir jāpadara.

​

Jūsu pilnīgi unikālais instruments, ko jūs esat noslīpējuši savas evolūcijas laikā uz planētas Zeme, no jūsu soda pārvēršas par jūsu svētību. Jo, pateicoties tieši jūsu saprātam, jūs esat spējīgi pacelties tajos vislielākajos Dievišķās apziņas augstumos, kuriem nav iespējams tuvoties bez tās pilnīgi unikālās pieredzes, ko jūs esat ieguvuši savu iemiesojumu laikā uz planētas Zeme. Jūsu prāts ir tas, kas iegremdēja jūs materialitātes dzelmē, un jūsu prāts ir tas, kas palīdzēs jums izkļūt no materialitātes dzelmes.

​

Jūsu prāta Dievišķās īpašības, ko jūs esat ieguvuši savu klejojumu laikā pa materiālo pasauli, paliks un kopā ar jums pāries citā, Augstākā Pasaulē. Bet no jūsu prāta zemākajām īpašībām, no jūsu miesīgā prāta jums jāatsakās pašiem.

​

Tāpēc jūsu uzdevums ir iemācīties atšķirt sevī visu, kas ir no Dieva, no tā, ko jūs paši esat radījuši un kas pieder šai pasaulei. Jūsu fiziskā pasaule ir līdzīga vecāku ligzdai, kurā jums bija mājīgi. Bet agrāk vai vēlāk pienāk brīdis, kad jums jāšķiras no jūsu ligzdas. Tāpēc, ka jūs esat izauguši un jūs esat gatavi izplest spārnus un lidot.

​

Lai katra dogma, kas ir jūsu apziņā, tiek pārvarēta.

​

Katram putnēnam, pirms tas izšķiļas no olas, ir paša spēkiem jāpārsit čaumala. Tāpēc jūsu uzdevums un jūsu pirmais uzdevums ir jūsu pašu spēkiem pārsist dogmu čaulu un apgūt spēju bez aizspriedumiem uzlūkot jebkuru leģendu.

​

Jūsu prāts, jūsu saprāts ir tā čūska kārdinātāja, kas iekārdināja jūs iet pa to ceļu, ko jūs izvēlējāties noiet uz planētas Zeme.

​

Jūsu saprāts ir tā gudrības čūska, kas pamācīs jūs, lai jūs izvēlētos Augstāko Ceļu.

​

Padomājiet, vai jums nav pienācis termiņš un vai jums nav laiks sākt pielikt pūles, lai pārsistu dogmu un gara tumsības čaulu.

​

Padomājiet par čūskas simbola divējādo nozīmi. Čūskas kārdinātājas un gudrības čūskas.

​

Jūs gājāt lejup, un ir pienācis laiks celties augšup.

​

ES ESMU Maitreija, jūsu Guru.

​

 

Tatjana Mikušina, 2005

​

 

Tulkoja D. Daija, L. Ērgle, O. Gaile 2007.g.
Red. L. Ērgle 2015.g.