ES ESMU Maitreija, atkal atnācis pie jums caur šo sūtni.

​

ES ESMU atnācis ļoti svarīgas nepieciešamības dēļ, lai dotu norādījumus un apmācību, un izpratni. Jūsu apziņai vajadzīga pastāvīga slīpēšana. Jums ir vajadzīgs, lai jūsu apziņa ik dienas tiktu aplaistīta ar mūsu Enerģiju un mūsu Gudrību. Tūkstošiem un miljoniem gadu jūs saņemat Gudrību no Dievišķā Avota. Jūsu dzīvēs ir periodi, kad jūs sev atņemat pieeju Debesu Gudrībai. Šādos gadījumos ir ļoti skumji vērot, kā jūs maldāties maldu mežā un nerodat mieru un patvērumu. Ļoti daudzi no maniem skolniekiem, pat nobaudījuši Mācības un Gudrības augļus, kaut kādu iemeslu dēļ ir pametuši manas klases un nav vēlējušies apmeklēt manas nodarbības.

​

Man ļoti žēl. Man patiesi ir žēl. Bet es patiesi arī ceru, ka paies kāds laiks un mani skolnieki atgriezīsies. Es mīlu visus savus skolniekus. Nav jūsu pasaulē nekā, kas pēc spēka un varenības varētu līdzināties manas Mīlestības varenumam.

​

Daudzi nesaprot, ka tos pārbaudījumus un testus, ko es dodu saviem skolniekiem un kas viņiem šķiet ļoti nežēlīgi un neizturami smagi, es dodu bezgalīgas Mīlestības jūtu vadīts pret šo indivīdu dvēselēm. Es dodu testus tām īpašībām, kas jums ir jāpārstrādā. Tām īpašībām, ar kurām jums ir jāstrādā vispirms un kurām jums ir jāpievērš sava uzmanība.

​

Diemžēl iznāk tā, ka šīs jūsu īpašības, kad jums par tām atgādina, ir tieši tās jūsu īpašības, kas ir jūsu vislielākās nepilnības un kam jūs visvairāk esat piesaistīti.

​

Tādēļ mani testi jums ir tik ļoti sāpīgi. Un jūs pametat iesvētījumu Ceļu un aizejat maldīties gara tumsības un ciešanu mežā.

​

Daudzi atgriežas pie manis daudzas reizes viena mūža laikā un no mūža mūžā un pēc tam atkal pamet manas klases.

​

Nepieciešama bezgalīga pacietība, lai strādātu ar daudziem stūrgalvīgiem skolniekiem, un tikai tās Mīlestības jūtas, ko es izjūtu pret šo indivīdu dvēselēm, ļauj man atkal un atkal pieņemt viņus savā Skolā un vadīt ar viņiem nodarbības, un dot zināšanas, un vadīt apmācību.

​

Es atnācu, lai dotu jums norādījumus, kā iegūt īpašību, kas ir vissvarīgākā un kas jums visvairāk pietrūkst.

​

Jūsu prāts ir ļoti kustīgs, un jūs nespējat ilgu laiku koncentrēties uz vienu lietu. Jūs atrodat jaunu mācību vai jaunu grāmatu. Iesākumā jūs aizraujaties un ieinteresējaties, bet paiet kāds laiks, un jūsu aizraušanās apdziest. Aizraušanās dzirkstele nodziest, tā arī neiedegusies. Kādēļ tā notiek?

​

Jums nepieciešama skolnieka disciplīna. Ja jūs nepārvarēsiet savu nemierīgo prātu katru dienu, tad jūsu miesīgais prāts pilnīgi pakļaus jūs, un jūs vairs nebūsiet paši sava likteņa saimnieki. Jūsu pasaulīgais prāts katru dienu pasviedīs jums arvien jaunas un jaunas mācības, zinības, informāciju, izklaides. Jūs ķersieties te pie viena, te otra, te trešā. Sāpīgi vērot, kā daudzi no jums visu savu mūžu skraida no vienas mācības pie citas, ķeras te pie vienas grāmatas, te pie citas, izrāda interesi te par vienu skolotāju, te par citu.

​

It kā vējš nēsātu jūs pa dzīvi. Tas viss tikai tāpēc, ka jums trūkst jūsu prāta disciplīnas.

​

Gandrīz katrā mācībā, pie kuras jūs pienes vējš, jūs varat atrast kaut vai vienu Patiesības graudu. Bet jums pietrūkst tieksmes kaut nedaudz papūlēties, lai atrastu šos Patiesības graudus. Beigu beigās jūs pieslejaties tam skolotājam un tai mācībai, kas no jums neprasa nekādu piepūli. Jūs iegūstat mieru, ka jūs beidzot esat atraduši to, ko meklējāt. Jūs līdzīgi prusakiem ielienat spraugā un nevēlaties iznākt Gaismā. Pie visa atkal vainīgs jūsu prāts, kas šajā gadījumā izrāda savu slinkuma īpašību un nevēlēšanos mainīties.

​

Visi skolnieki, kas pametuši mani un manas nodarbības, maldās starp dažādām mācībām un sektām vai ielīduši kādas reliģiskas grupas vai sektas spraugā, un nevēlas vairs izrādīt nekādu iniciatīvu, nevēlas nekur kustēties. Pirmajā gadījumā viņi mēģina atrast mierinājumu savai dvēselei, un tas liek viņiem skraidīt pa pasauli garīgas panacejas meklējumos. Otrajā gadījumā viņi sev iedveš domu, ka ir atraduši panaceju pret visām savām likstām, atraduši īsto mācību, un tagad viņu uzdevums ir sēdēt un gaidīt apskaidrību.

​

Ir tikai viens Ceļš, kas ved jūs atpakaļ uz Mājām, jūsu īstajā pasaulē, jūsu īstajā realitātē. Šis Ceļš ir atbrīvošanās Ceļš no jūsu ego. Nav cita ceļa un citas iespējas, lai atgrieztos Mājās.

​

Tomēr Dievs ir visu tā paredzējis un visu tā iekārtojis, ka, lai pa kuru ceļu jūs neietu, jūs tik un tā sasniegsiet savu mērķi. Lai cik jūs neklīstu pa maldu meža biezokņiem, jūs tik un tā atradīsiet izeju un atgriezīsieties Mājās. Izņēmums ir vienīgi tās dvēseles, kuras ietiepīgi nevēlas pakļauties Dievišķajam Likumam. Bet pašreiz es nerunāju par tām. Šajā sarunā es mēģinu sasniegt manu skolnieku apziņu, kuri apmeklēja manas klases, mācījās manā vadībā, bet uzskatīja par labāku aiziet no grūtībām un pārbaudījumiem un meklēt vieglāku ceļu.

​

Bet, lai kur jūs neietu un lai ar ko jūs nesastaptos jūsu dzīvē, visi apstākļi kārtosies tā, ka jums būs jāšķiras no sava ego.

​

Jūsu eksistence jūsu pasaulē automātiski pievelk jums tās situācijas, kas liek jums šķirties no tām jūsu īpašībām, kuras es jums norādīju jūsu testu un pārbaudījumu laikā, bet no kurām jūs nevēlējāties šķirties uzreiz un uzskatījāt par labāku aizbēgt no iesvētījumiem un meklēt vieglāku ceļu.

​

Mīļotie čhēlas. Jums nav, kur bēgt. Jūs nekur nevarat aizbēgt no tās enerģijas, kas ir jūsos, kamēr jūs pēc savas brīvās gribas neatzīsiet par labāku šķirties no šīs enerģijas, lai kā jums to negribētos un lai cik sāpīgi un nežēlīgi tas jums nešķistu.

​

Iesvētījumu Ceļš manā Skolā ir īsāks, bet tas ir arī sāpīgāks. Tikai jūsu ego un jūsu žēlums pret sevi liek jums bēgt no maniem iesvētījumiem un izvairīties no manis.

​

Bet es vienmēr esmu gatavs ņemt jūs atpakaļ manā Mistēriju Skolā. Ja jūs savu klejojumu laikā pa gara tumsības mežu esat aizmirsuši, tad es atgādināšu jums, kā satikties ar mani un kā nokļūt manā Skolā.

​

Ņemot vērā laika prasības, jums nav jābrauc ne uz kādu valsti pasaules malā, lai iestātos manā Mistēriju Skolā. Es atnākšu pie jums pats pēc jūsu aicinājuma, lai arī kurā vietā uz zemeslodes jūs atrastos.

​

Jums vajag tikai sagatavot sevi manai klātbūtnei. Līdz tam laikam, kamēr jūs atrodaties savu cilvēcisko domu un jūtu ielenkumā, es nevaru jums pietuvoties. Man nepieciešams, lai jūs pilnībā atteiktos no savām domām un jūtām kaut uz neilgu laiku. Man nepieciešams, lai jūs paaugstinātu savas vibrācijas pēc iespējas augstākā līmenī, kāds vien jums sasniedzams.

​

Es nevaru būt tur, kur ir daudz cilvēku, es nevaru būt tur, kur ir ieslēgtas jebkādas mūsdienu skaņu iekārtas. Es nevarēšu būt ar jums, ja jūs esat aizņemti ar kaut ko, kas var novērst jūsu uzmanību. Jums ir pilnībā jākoncentrējas uz savu sirdi. Jums jābūt pilnīgā klusumā un harmonijā. Šādā stāvoklī jūs varat izteikt aicinājumu un ES ESMU TAS, KAS ES ESMU vārdā aicināt mani ieiet jūsu svētnīcā. Es atnākšu pie jums jūsu sirdī un došu jums tos norādījumus, kas jums visvairāk vajadzīgi, un es došu jums tās zināšanas un to mācību, kas jums nepieciešamas. Mani skolnieki pazīst manas vibrācijas. Mani skolnieki ir gatavi gaidīt manu atnākšanu daudzus mēnešus un daudzus gadus, kamēr es uzskatīšu viņu stāvokli un viņu centienus par derīgiem, lai turpinātu savu apmācību.

​

Es nāku šajā pasaulē caur maniem skolniekiem.

​

Tāpēc es aicinu tos manus skolniekus, kas klīst pa maldu mežu, apstāties un padomāt, vai nav pienācis laiks atgriezties manā Mistēriju Skolā un no jauna sēsties skolas solā.

​

ES ESMU Kungs Maitreija, nākamais Buda.

​

 

Tatjana Mikušina, 2005

​

Tulkoja D. Daija, L. Ērgle, O. Gaile 2007.g.

Red. L. Ērgle 2015.g.