Iesvētījumu Ceļš, ko es mācu, ir pilnīgas pazemības Ceļš Dieva Gribas priekšā, pilnīgas pašatdeves un pašuzupurēšanās Ceļš
Iemīļotais Jēzus
2005. gada 22. maijā

ES ESMU Jēzus, jūsu vecākais brālis un audzinātājs, atnācis caur šo sūtni.
ES ESMU atnācis mūžīgajai sarunai, kas būs jums aktuāla līdz tam laikam, kamēr jūs ietērpsieties kāzu goda drānās un savienosieties ar Dievišķo Gaismu.
Līdz tam laikam jūs pastāvīgi būsiet nodarbināti ar to, ka savā apziņā atdalīsiet to, kas mūžīgs, no tā, kas iznīcīgs, atdalīsiet to, kas pieder Augstākajai pasaulei, no tā, kas pieder pārejošai pasaulei.
Jūsu realitāte ietin jūs ilūzijas miglā un atrauj no tā darba, kam jūs esat aicināti. Tomēr, lai cik ilgi jūs maldītos iluzorajā pasaulē, agri vai vēlu jūsu klejojumiem pienāks gals. Daudzu uzticīgu Patiesības meklētāju kļūda un maldi ir tie, ka viņi uzskata, ka Ceļam uz Mājām jābūt pastāvīgas svētlaimes un mīlestības stāvoklim. Tas ir pareizi, bet pareizi tieši tik, cik jūsu pasaulē kaut kas var būt pareizs un īsts.
Svētlaimes, prieka, mīlestības un miera stāvokļi ir zīme, ka jūs esat uz pareizā Ceļa un ka jūs esat izvēlējušies pareizo ceļu. Taču jūsu pasaulē jums neizdosies pastāvīgi noturēt vienādi līdzsvarotu gara stāvokli. Mans mērķis šodien ir dot jums norādījumus un darīt jūs uzmanīgus par iespējamiem nekvalitatīviem apziņas stāvokļiem, ar kuriem jūs varat sastapties savā Ceļā. Ne vienmēr šādi stāvokļi liecinās, ka jūs esat novirzījušies no Ceļa.
Tas, kas no jums tiek prasīts vienmēr, visā Ceļa garumā, ir pastāvīga jūsu stāvokļu analīze un izšķiršana.
Iedomājieties, ka jūs patiešām esat devušies Ceļā un sākumā ejat tādā laikā, kad spīd saule, vēja nav un viss zied un smaržo. Jūs varat to uzlūkot kā jūsu Ceļa pareizības zīmi. Bet pēkšņi, kur radušies, kur ne, uznāk mākoņi, saceļas vējš, dārd pērkons. Taču tas viss nepavisam nenozīmē, ka jūs esat noklīduši no Ceļa. Jūs tāpat kā iepriekš dodaties pareizajā virzienā, neņemot vērā, ka mainījušies ārējie apstākļi un jūsu noskaņojums pasliktinājies reizē ar laika apstākļu maiņu.
Tieši tāpat jūs arī savā dzīvē varat izjust visaugstākos apziņas stāvokļus. Jūs varat atrasties svētlaimes virsotnē. Bet pēkšņi, pavisam bez iemesla jūsu stāvoklis var pasliktināties. Ne no šā, ne no tā jūs izjūtat skumjas un grūtsirdību bez iemesla, savas eksistences bezjēdzības sajūtu un neticību.
Ne vienmēr, mīļotie, tamlīdzīgas pazīmes nozīmē, ka jūs esat novirzījušies no Ceļa. Gluži vienkārši pienāk laiks, kad jūs sākat saņemt testus un pārbaudījumus. Jūs esat dzirdējuši par Kunga Maitreijas mistēriju skolu, jūs esat dzirdējuši par iesvētījumu skolām, kas ir bijušas visos laikos.
Ja ceļš pie Dieva būtu pastāvīgs svētlaimes un Dieva svētības stāvoklis, tad kam gan būtu vajadzīgas šīs iesvētījumu skolas?
Un kam vispār vajadzīgi iesvētījumi?
Jūsos ir divi cilvēki. Viens cilvēks – mirstīgs un otrs cilvēks – nemirstīgs. Daudzu miljonu gadu eksistences laikā uz planētas Zeme šie divi cilvēki ir tā sajaukušies, ka ir vajadzīga krietna piepūle, lai šos divus atdalītu vienu no otra. Vienam no viņiem būs jāpaliek uz Zemes un jāatgriežas Zemē, no kurienes viņš tika ņemts. Otru gaida eksistences turpinājums citā, Augstākā esamības plānā.
Kad jūs sevī sākat šo divu cilvēku atdalīšanas procesu vienu no otra, atdalīšanas procesu vispirms savā apziņā, tad īstenot šo atdalīšanu mēdz būt visai grūti. Tik tiešām nākas griezt dzīvu. Jūs esat pieraduši identificēt sevi ar to indivīdu, ko jūs redzat savā priekšā spogulī. Patiesībā visas iesvētījumu pakāpes, caur kurām jūs ejat, ir vērstas tieši uz to, lai palīdzētu jums atbrīvoties no sevis identificēšanas ar savu attēlu spogulī. Lūk, kāpēc saka: ja vēlaties redzēt savu ienaidnieku, pieejiet pie spoguļa un paskatieties uz viņu.
Patiešām, tas viss, ko jūs daudzu dzīvju laikā uzlūkojāt kā savu individualitāti, faktiski neesat jūs, bet tā ir tā jūsu daļa, no kuras jums ir jāatsakās, ar kuru jums ir jābeidz sevi identificēt.
Tas jūsos, kas pretojas jaunās individualitātes apgūšanas procesam, pacelsies no jūsu būtības dziļumiem, no jūsu neapzinātā un jūsu zemapziņas un protestēs. Savā ārējā apziņā jūs varat līdz galam arī nesaprast savas grūtsirdības, sava izmisuma un savas galējas nomāktības un bezizejas stāvokļa iemeslu.
Ir grūti izanalizēt, kuras enerģijas ir aktivizējušās jūsu četros zemākajos ķermeņos atbilstoši tam kosmiskajam termiņam, kas ir pienācis. Bet šīs enerģijas pārstāv jūsu nereālo daļu. Jebkura testa uzdevums, mīļotie, ir tāds, lai jūs atcerētos, ka jūs esat tikai skolnieki ceļā un liekat kārtējo eksāmenu. Lai arī cik reāls jums nešķistu jūsu stāvoklis, jums pastāvīgi jāatceras, ka tas ir tikai tests.
Jo vairāk jūs savā ārējā apziņā pretosieties tam, lai šķirtos no enerģijas, kas jūsos aktivizējusies, jo jūsu tests būs garāks un ilgāks.
Vairāk attīstītie skolnieki vienmēr atceras, ka Dievam ir tiesības viņus pārbaudīt un dot it kā šķietami visnepanesamākos apziņas stāvokļus. Visu savu spēku visaugstākā sasprindzinājuma brīdī, kad šķiet, ka saule nekad vairs nespīdēs, viņi pieiet pie altāra un saka savā sirdī: „Kungs, es zinu, ka šis mans stāvoklis nav reāls. Es zinu, Kungs, ka tas ir tikai tests. Es esmu gatavs, Kungs, izturēt visus pārbaudījumus, ko Tu man sūti. Es centīšos izdarīt to. Tev ir tiesības dot man jebkurus pārbaudījumus, Kungs. Es Tev pateicos par visiem pārbaudījumiem, ko Tu man sūti. Tāpēc, ka es zinu, ka Tu mīli mani un rūpējies par mani. Lūdzu Tevi, Kungs, palīdzi man izturēt šo pārbaudījumu un iziet tam cauri līdz galam”.
Visi testi tiek doti vienai īpašībai – šķirties no jūsu nereālās daļas vispirms savā apziņā.
Pateicoties bezgalīgajai Debesu žēlastībai, jums ir iespēja nokārtot jūsu testus un pārbaudījumus un nolikt jūsu eksāmenus, neaizejot no parastās dzīves. Jūs turpināt dzīvot savu parasto dzīvi, bet, ja jūs iekšējos līmeņos esat izteikuši vēlēšanos saņemt iesvētījumus, atrodoties parastajā dzīvē, tad jums tāda iespēja tiks dota. Neatkarīgi no tā, vai jūs savā ārējā apziņā esat informēti par savu lūgumu vai ne. Tāpēc es šodien nāku, lai paskaidrotu jūsu stāvokļu iemeslu tiem, kas izjūt dažādas psiholoģiskas problēmas un drūmus stāvokļus bez iemesla.
Jā, mīļotie, jūs esat izvēlējušies mācīties iesvētījumu skolā, neaizejot no parastās dzīves. Jūs izvēlējāties paātrinātu Ceļu. Jūsu dvēsele vēlējās saņemt iesvētījumus šajā dzīvē, negaidot nākamo iemiesojumu un piemērotus apstākļus, lai uzturētos mistēriju skolā kaut kur klusumā un tālu no mūsdienu civilizācijas lielceļiem.
Šis iesvētījumu Ceļš, Rožu Ceļš ir tas Ceļš, pa kuru jums visiem ir jānoiet. Es nezinu cita ceļa. Vienmēr jūsu reālās daļas atdalīšanu no jūsu nereālās daļas pavada ļoti sāpīgi un nepatīkami pārdzīvojumi. Šādu stāvokļu ilgumu un smagumu noteiks jūsu nereālās daļas pretošanās pakāpe. Visu, mīļotie, noteiks tas, cik stiprs ir jūsu ego.
Jūs zināt, ka man izdevās šķirties no savas nereālās daļas 40 dienās, kad es atrados tuksnesī. Jūs zināt, ka pēc tam bija mana kalpošana, un apskaidrošanās, un krustā sišana, un augšāmcelšanās, un savienošanās ar Dievišķo Gaismu.
Tik ilgi, kamēr jūs atrodaties planētas Zeme fiziskajā plānā, jūs pastāvīgi saņemsiet pārbaudījumus un testus. Ja jūs šķirsieties no savas nereālās daļas, tad jūs nevarēsiet vienkārši atmest ar roku visai pārējai cilvēcei un ielīst kaut kur siltā vietiņā Debesīs.
Neceriet, mīļotie, ka pēc jūsu savienošanās ar Mūžīgo Gaismu beigsies jūsu attīstība, jūsu sasprindzinājums, jūs darbs un jūsu atbildība. Viss tikai sāksies. Jo lielākas būs jūsu spējas, jo lielāku slodzi jūs uzņemsieties un jo lielāka būs jūsu kalpošana.
Vajag iemīlēt spriedzi. Vajag iemīlēt kalpošanu.
Jūsu Mīlestības augstākā forma būs līdzcietība pret visu cilvēci, pret visām dzīvajām būtnēm, un jūs būsiet gatavi ziedot sevi, lai glābtu cilvēci. Jūs būsiet gatavi ziedot visu savu laiku, visus savus sasniegumus un visus savus ķermeņus.
Iesvētījumu Ceļš, ko es mācu, ir pilnīgas pazemības Ceļš Dieva Gribas priekšā, pilnīgas pašatdeves un pašuzupurēšanās Ceļš.
Nav cita Ceļa, mīļotie, un mūsu uzdevums ir virzīt jūs pa šo Ceļu un sniegt jums visu vajadzīgo palīdzību.
ES ESMU Jēzus, un es runāju no visaugstākās Mīlestības punkta pret katru no jums.
Tatjana Mikušina, 2005
Tulkoja D. Daija, L. Ērgle, O. Gaile 2007.g.
Red. L. Ērgle 2015.g.