ES ESMU Nikolajs Rērihs, Dievišķais Valdonis*, atnācis pie jums caur šo sūtni.

​

Tik daudz gribas pateikt Zemes cilvēkiem, kas tagad ir iemiesojumā. Bet vajag pateikt pašu nepieciešamāko. Dot tieši tos padomus un ieteikumus, ko vajag izmantot pašreizējā laikā.

​

Agrāk teiktajam vajag pievienot tikai dažus jums tik nepieciešamos jēdzienus un skaidrojumus. Ja es tagad būtu iemiesojumā, tad visus savus spēkus, visu savu enerģiju un visus naudas līdzekļus virzītu tikai uz vienu: bezmaksas izglītības sistēmas radīšanu bērniem tajā vecumā, kad viņi visvairāk ir spējīgi uztvert jebkuru informāciju un viņu prātu vēl nav bloķējusi nepatiesās informācijas plūsma, kas nāk no pasaules plašsaziņas līdzekļiem.

​

Es pieliktu maksimumu savu pūļu, lai satiktos ar cilvēkiem, kuru rokās ir vara, un arī ar tiem cilvēkiem, kuru rīcībā ir finansu līdzekļi.

​

Jāatrod vajadzīgie vārdi, jācenšas pārliecināt par plaša izglītības iestāžu tīkla radīšanu bērniem, tiem, kas ir spējīgi mācīties un ir ar vērīgu prātu. Tai jābūt globālai humanitārai izglītībai ar obligātu mākslas vēstures, visas pasaules vēstures, reliģijas vēstures, moderno komunikācijas līdzekļu mācīšanu. Tieši plaša pieeja un vislabāko jaunrades paraugu apgūšana kā zinātnē, tā mākslā, kādi cilvēcei ir pašreizējā posmā un ko cilvēce ir saņēmusi mantojumā no iepriekšējām paaudzēm.

​

Izglītībai jābūt ar ļoti daudzpusīgu, vispārēju humanitāru raksturu. Zinātkārais bērna prāts, kas ir brīvs no jau nobriedušajai paaudzei raksturīgām dogmām, reliģiskām dogmām un bezcerīguma uzslāņojumiem, spēj kā sūklis uzņemt zināšanas un izpratni, kas ir cilvēces rīcībā.

​

Cilvēks, kas ir saņēmis pilnvērtīgu izglītību un galvenais, saņēmis priekšstatu par Dievišķo Likumu, kalpos par pamatu, par fundamentu, uz kura mēs varēsim uzcelt nākotnes ēku, Jaunā Laikmeta ēku, kas nāk nomainīt veco.

​

Sevišķa uzmanība ir jāvelta izglītībai reliģijas laukā. Nekad nevajag bērna apziņā nostiprināt jebkādas uz Zemes jau pastāvošas reliģijas pamatus. Bet vajag dot zināšanas un izpratni par Ticības pamatiem. Dievišķā izjūta sākotnēji piemīt katram bērnam, kas atnāk šai pasaulē. Sevišķi tām dvēselēm, kas pieder pie jaunās Sestās Pamatrases un kas jau ir sākušas iemiesoties uz Zemes.

​

Šai Dievišķajai izjūtai, Ticībai Dievišķajam Likumam un Dievišķajam taisnīgumam jāļauj brīvi attīstīties bērna apziņā, nepakļaujot to nekādu baznīcas dogmu iedarbībai. Atvērtā bērna apziņa ir spējīga ļoti ātri atrast vispārīgo būtību, kopīgo Sākotni pāri visām pastāvošajām ticībām un reliģijām. Tas ir tieši tas, kas nepieciešams Krievijai pašreizējā posmā.

​

Krievija vēsturiski bija sagatavota kļūt par Jaunās Ticības pirmo saņēmēju, Ticības, kas nepieder ne pie vienas no pastāvošajām ticībām, bet ietver tās visas.

​

Jebkura reliģiskas dabas pretruna ir cilvēku apziņas ierobežotības izpausme. Morāli netīri cilvēki izmanto ļaužu apziņas ierobežotību, lai nostiprinātu savu varu ar reliģisku dogmu un noteikumu ieviešanu. Šo morāli netīro cilvēku un to spēku, kas darbojas caur viņiem, uzdevums ir sasaistīt cilvēku prātu un iesprostot to dogmu un noteikumu lādē, kādi piemīt jebkurai pašreiz uz Zemes pastāvošajai reliģijai.

​

Cilvēks ir spiests izjust pretēju spēku iedarbību uz sevi. No vienas puses oficiālās reliģijas nomācošās dogmas un ierobežojumus, no otras puses pilnīgi bezgalīgu Dievišķu apziņu, kas necieš nekādus ierobežojumus un kuras daļa viņš ir. Tas ir viņa Augstākais, Dievišķais Es.

​

Šīs pretrunas plosīti, cilvēki tiešām ir spiesti visu savu mūžu atrasties starp āmuru un laktu.

​

Nojaušu stipru pretestību no oficiālās reliģijas puses, kad tiks radītas nākotnes izglītības iestādes.

​

Nojaušu, cik grūti būs paveikt iecerēto un izpildīt plānu. Taču katrs bērns, kas būs saņēmis pilnvērtīgu izglītību, būs spējīgs ietekmēt un piedalīties tūkstošu un miljonu valsts pilsoņu dzīves orientieru veidošanā neatkarīgi no izvēlētā darbības lauka, kuram viņš izvēlēsies veltīt savus spēkus.

​

Rūpes par bērnu izglītību ir tas uzdevums, kas pēc savas nozīmības un svarīguma nav salīdzināms ne ar vienu citu. Valsts, kas neraizējas par savu nākotni, nevar būt dzīvotspējīga valsts.

​

Laiks atgriezt ikdienišķajā dzīvē tādus jēdzienus kā cieņa un gods. Sabiedrībai steidzami ir vajadzīga tikumisko orientieru atjaunošana. Es pilnībā apzinos, ka tas, ko es lūdzu, un tas, par ko ir mana šīsdienas saruna, būs ļoti grūti izpildāms. Valsts kopumā un katrs tās pilsonis nes bezdievības karmu, ko Krievija uzņēmās pēc 1917. gada revolūcijas un cara ģimenes nošaušanas. Šī karma daudziem no jums neļauj saskatīt perspektīvu un aizsedz jums šīs zemes nākotnes Dievišķo redzējumu.

​

Ja jūs jūtat pilnīgu bezspēcību un neiespējamību pielikt savas pūles, lai radītu apstākļus šīs zemes pozitīvai attīstībai, tad nekādā gadījumā neiekrītiet izmisumā un grūtsirdībā. Ticiet brīnumam, kas izglābs Krieviju.

​

Jūsu ticība Dievišķam brīnumam, kas katrā ziņā notiks un izglābs Krieviju, dod iespēju Gaismas Būtnēm iejaukties pašreizējā situācijā šajā zemē. Dažreiz pietiek ar vienu pienācīgi ievirzītu uzstāšanos īstajā laikā, vajadzīgajā momentā, lai mainītu vēstures gaitu veselā valstī.

​

Bet, lai šāda uzstāšanās notiktu un vajadzīgais impulss tiktu dots, ir nepieciešams, lai jūs, mīļotie, savā apziņā pieņemtu brīnuma parādīšanās iespēju Krievijā.

​

Lūdzieties un savās ikdienas lūgšanās lūdziet Dievu glābt Krieviju, lūdziet par to, lai Dievs apžēlotos un pieļautu brīnumu Krievijai. Pārāk smaga ir karma, ko Krievija radījusi bezdievības laikos. Tomēr ir nepieciešams pieņemt šo karmu ar pazemību. Nožēlot. Tieši pagātnē izdarīto grēku atzīšana un nožēlošana būs tas moments, kas ļaus Gaismas Būtnēm iejaukties situācijā jūsu zemē un paveikt brīnumu.

​

Neceriet uz Ameriku un Eiropu. Neceriet ne uz vienu, kas nāks un glābs Krieviju. Krievija pacelsies kā putns Fēnikss no pelniem, un tās misija tieši ir – parādīt ceļu visai pasaulei, tai pašai Amerikai un Eiropai.

​

Visi pareģojumi Krievijai ir uzrakstīti krievu tautas pasakās. Atcerieties Ivanu, kas gulēja un gulēja uz krāsns, pēc tam gan pati krāsns aizbrauca, gan Ivans pārvērtās un sāka darīt brīnumus.

​

Krievu tautas pasakās ir ierakstīts pareģojums par Krieviju.

​

Es stāstu jums to, kas ir nolemts, un to, kas tiek gatavots, un to, kas Krievijai piepildīsies.

​

Es nerunāju par tālo, gaišo nākotni un neaicinu jūs gatavot mazbērnus tam, ka viņi dzīvos komunismā. Es runāju par brīnumu, kas notiks un ko pieredzēs tagad dzīvojošā cilvēku paaudze.

​

Celies, Ivan, augšā no krāsns! Tavs laiks ir pienācis! Pietiek sānus sildīt! Tavā priekšā ir dižens darbs cilvēces apziņas pārveidošanā!

​

Jūs neapzināties spēku un enerģiju, kas piemīt Krievijas tautai. Ja Krievijai nebūtu tai paredzētās diženās misijas, vai gan tumsas spēki tērētu tik daudz pūļu, lai nomāktu katru Jaunās Pasaules asnu Krievijas teritorijā pēdējo 150 gadu laikā?

​

Es ticu Krievijas diženajai nākotnei, un es vēlētos katru no jums apveltīt ar daļiņu no savas Ticības.

​

ES ESMU Nikolajs Rērihs.

​

 

Tatjana Mikušina, 2005

 

_____________________

* вознесенный Владыка

​

Tulkoja D. Daija, L. Ērgle, O. Gaile 2007.g.

Red. L. Ērgle 2015.g.