ES ESMU Surija, no jauna atnācis pie jums caur šo sūtni.

​

Mūsu šīsdienas sarunas priekšmets būs jūsu apziņa. Ikdienas dzīves steigas un kņadas vidū būdami, jūs nepadomājat par pašu galveno – par savu apziņu. Jūs domājat par mantām, par pārtiku, par darbu, par ģimeni, par izklaidēm. Jūs domājat par daudzām lietām, bet jūs reti padomājat par savu apziņu.

​

Es gribu jums teikt, ka jūsu apziņa ir tikpat svarīgs jautājums kā jautājums par Dievu. Tāpēc, ka jūsu apziņa ir tā, kas pārdzīvo jūs, apziņa ir tā, kas saglabā visu jūsu dzīves pieredzi, visā jūsu dzīvju virknē sastrādāto.

​

Patiesībā jūsu apziņas līmenis nosaka visu, kas ar jums notiek dzīvē. Jūsu apziņas līmenis ir ļoti cieši saistīts ar jūsu karmu un ar jūsu apkārtējo cilvēku karmu.

​

Jo augstāks ir jūsu atstrādātās karmas procents, jo augstāks ir jūsu apziņas līmenis un jo tuvāk jūs esat Dievam.

​

Jūsu apziņas līmenis ir arī saistīts ar jūsu vibrācijām. Jo augstāks ir jūsu vibrāciju līmenis, jo augstāks ir jūsu apziņas līmenis. Tāpēc jūsu apziņas līmenis pievelk jūs tai vai citai videi. Līdzīgais pievelk līdzīgo.

​

Tāpēc, ja jūs reāli vēlaties kaut ko mainīt savā dzīvē, jums biežāk ir jāpadomā par savu apziņu.

​

Jebkuru lietu, jebkuru notikumu, kas ir ap jums fiziskajā pasaulē, var aplūkot no divām pusēm. Visam eksistē divi galvenie skata punkti. Visa dzīves daudzveidība un visa dzīves izvēļu daudzveidība reducējas uz jūsu izvēli: kuru pasauli jūs izvēlaties? Vai jūs izvēlaties iluzoro pasauli, vai jūs izvēlaties Reālo Dieva pasauli.

​

Es minēšu jums piemērus, kas paskaidro manas sarunas priekšmetu.

​

Iedomājieties, ka jūs esat absolūti harmoniskā apziņas stāvoklī. Jūs noteikti savā dzīvē esat izjutuši tādus stāvokļus. Jūs izjūtat dziļu iekšēju mieru, līdzsvaru, prieku bez iemesla un mīlestību pret visu, kas ir ap jums.

​

Dievs sūta jums tādus mirkļus, lai sarežģītās dzīves situācijās jūs varētu atgriezties pie sajūtām, ko jūs izjutāt šajās savas dzīves svētlaimīgajās minūtēs.

​

Es iesaku jums atcerēties tādus stāvokļus. Vai pacensties katrā ziņā fiksēt šo stāvokli atmiņā, kad tas nolaidīsies pār jums drīzā nākotnē.

​

Šis ir tas etalons, ar ko jūs salīdzināsiet savus apziņas stāvokļus citos savas dzīves brīžos.

​

Tagad iedomājieties, ka jūs nokļūstat kādā neharmoniskā situācijā savā dzīvē. Tā var būt dārdoša rokmūzika, neharmoniski cilvēki. Daudz ir nedievišķo izpausmju, ar kurām jūs sastopaties katru dienu.

​

Sastopoties ar šīm neharmoniskajām dzīves situācijām, jums iestājas ļoti svarīgs moments. Jūs varat iekļauties šajā situācijā, un jūs varat palikt līdzsvarotā stāvoklī.

​

Es minēšu konkrētu piemēru. Jūs kāds apvainoja darbā vai ģimenē, vai uz ielas. Apvainoja, jūsuprāt, pavisam nepelnīti. Jūs varat reaģēt divos dažādos veidos, par kuriem es runāju iepriekš. Jūs varat iekļauties situācijā un sākt pierādīt, ka jums ir taisnība un jūs esat nepelnīti apvainots, un jūs varat neiekļauties situācijā. Gluži vienkārši piefiksēt šo situāciju savā apziņā, bet neielikt tajā savas enerģijas.

​

Atcerieties, ka visa šī iluzorā pasaule tiek uzturēta tikai ar jūsu enerģiju. Jūs paši katru minūti un katru sekundi izdarāt izvēli, kurp virzīt savu enerģiju.

​

Ja jūs iesaistāties nepatīkamā situācijā, kurā esat nokļuvis, jūs sākat ielikt šajā situācijā enerģiju, kas nonāk jūsu aurā no Dievišķās pasaules pa kristāla stīgu.

​

Kas notiek šai gadījumā? Jūs ieliekat savu enerģiju nepilnībā, un jūs pavairojat ilūziju. Lielais vairums uz zemes dzīvojošo cilvēku rīkojas līdzīgi.

​

Šī pasaule tiek uzturēta tikai ar jūsu enerģiju. Jūs ar savu enerģiju barojat visu šīs pasaules nepilnību.

​

Cita izvēle, ko jūs varat izdarīt, kad nokļūstat neharmoniskā situācijā, ir atteikties ielikt savas enerģijas nepilnībā. Jā, jūs redzat, ka šī situācija ir netaisnīga, bet jūs saprotat, ka viss, kas notiek jūsu fiziskajā pasaulē, ir ilūzija. Tāpēc jūs gluži vienkārši aizvācat šo situāciju no savas apziņas un neļaujat savai apziņai domāt par šo situāciju.

​

Tas nenozīmē, ka jūs esat vienaldzīgi pret jūsu pasaules nedievišķajām izpausmēm. Jūs dodat savu novērtējumu. Jūs katrā ziņā dodat savu novērtējumu, jūs pat varat pateikt savu vērtējumu jūsu apkārtējiem cilvēkiem pieejamā līmenī, bet jūs neieliekat savā vērtējumā enerģiju. Jūs atceraties tos harmoniskos stāvokļus, ko esat izjutuši, un jūs aizvedat savu apziņu uz to līmeni no apkārtējās neharmoniskās situācijas. 

​

Es pilnībā apzinos, ka to, par ko jums stāstu, spēj izdarīt tikai ļoti augsta līmeņa adepts, bet lielākajam cilvēku vairumam, kas lasa šīs rindas, tāda reakcija uz dzīves situācijām būs neiespējama. Tomēr jums jāzina, uz ko tiekties. Jums jāmēģina mainīt savu apziņu. Visa Dievišķā pilnība ir jūsos.

​

Tikai jūs paši izlemjat, vai jums būt šajā pilnībā vai nodoties šīs pasaules ilūzijai.

​

Nobeigumā es vēlos dot jums upes krastā sēdošā Budas tēlu. Buda sēž meditācijas pozā un vēro upi. Viņš redz, ka pa upi aizpeld skaida, pēc tam baļķis.

​

Pēc tam viņš redz, ka garām aizpeld laiva ar cilvēkiem. Buda to visu redz. Viņš dod novērtējumu katram priekšmetam vai parādībai, ar ko viņš sastopas, bet viņš neieliek savas enerģijas nevienā no šiem priekšmetiem. Viņš tikai nosauc lietas to īstajos vārdos un viss.

​

Ja Budas vietā sēdēs parasts cilvēks, viņa domas aizķersies pie katra priekšmeta, ko viņš ierauga. Skatoties uz skaidu, viņš domās, kādi bezatbildīgi cilvēki, piesārņo upi. Skatoties uz baļķi, viņš domās, kā viņš būtu izmantojis šo baļķi savā saimniecībā. Savā apziņā viņš spriedīs par katru cilvēku, kas sēž garām peldošajā laivā.

​

Es minēju jums šo piemēru, lai pilnīgi noskaidrotu, kā jūs ar savu apziņu radāt sev apkārt esošo ilūziju.

​

Pastāvīgi paturot savā atmiņā negatīvās situācijas, ar kurām jūs sastopaties dzīvē, un atkārtoti izdzīvojot savu reakciju uz šīm situācijām un apkārtējo cilvēku reakcijas uz jūsu reakcijām, jūs sūtāt savu Dieva doto enerģiju jūsu apkārtējās ilūzijas pavairošanai.

​

Tas pats attiecas uz jebkurām nepilnīgām jūtām, ko jūs pieļaujat savā apziņā.

​

Jums pastāvīgi jāanalizē visas savas domas un visas savas jūtas un jāsalīdzina tās ar pilnīgā stāvokļa etalonu, kas jums pastāvīgi jātur savā atmiņā.

​

Lūk, kāpēc jums nepieciešams savā apziņā atteikties no tādām jūtām kā cīņa.

​

Kad jūs esat noskaņoti cīņai, tad jūs pievelkat cīņas objektu savā pasaulē.

​

Tas attiecas uz cīņu ar kritušajiem eņģeļiem, kas jums tā iepatikusies. Ja jūs esat noskaņoti uz cīņu, tad jūs vienmēr atradīsiet apkārtesošajos cilvēkos savas cīņas objektu.

​

Ja jūs neizjūtat vēlēšanos cīnīties, tad jūs nesastapsiet savā ceļā cilvēkus, ar kuriem jums būtu jācīnās. Turklāt, vienmēr saglabājot savu apziņu augstā līmenī, jūs varat ar tādu savas apziņas stāvokli aizraut katru, ar kuru jūs sastopaties savā dzīvē.

​

Es šodien centos piesaistīt jūsu uzmanību jūsu apziņai. Tāpēc, ka apziņa ir tā, ar ko jums jāstrādā vienmēr.

​

Piekrītiet: lai jūs strādātu ar savu apziņu, jums nav vajadzīgs nekas cits, kā tikai jūsu vēlēšanās un tiekšanās mainīt savu apziņu.

​

Es būšu priecīgs, ja šīsdienas sarunu jūs uzņemsiet nevis kā abstraktu prātošanu, bet kā vadību darbībai.

​

ES ESMU Surija.

 

​

Tatjana Mikušina, 2005

​

Tulkoja D. Daija, L. Ērgle, O. Gaile 2007.g.

Red. L. Ērgle 2015.g.