ES ESMU Babadži, atnācis pie jums no jauna.

​

Es atnācu, lai dotu pamācības, un tas, ko es gribu teikt, būs svarīgi jūsu garīgajai attīstībai. Šodien man jāparunā par tiem pravietojumiem un pareģojumiem, kas ir zināmi daudziem, bet nav pietiekami plaši izplatīti jūsu pasaulē.

​

Kad es biju iemiesojumā, vietu, kur es devu savu Mācību, sauca par Haidakhanu. No visas pasaules brauca cilvēki, lai būtu klāt manos daršanos. Es devu viņiem svētību no savas sirds. Es piepildīju viņu būtnes ar Gaismu. Un pat tie, kam nebija nekāda priekšstata par to, kā pienākas izturēties pret Skolotāju, izjuta godbijību manā klātbūtnē un saskarsmes laikā ar viņiem.

​

Dievam ir daudz noslēpumu, ko nav iespējams atklāt jūsu apziņai, jo jūsu apziņas tīrības pakāpe nav pietiekama, jūsu uztvere nav nevainojama. Es devu dažus no šiem noslēpumiem maniem vistuvākajiem skolniekiem.

​

Tam, lai atklātu šos noslēpumus plašākai auditorijai, laiks vēl nav pienācis. Bet jums vienmēr ir jāzina, ka Dievam ir vēl daudz neatklātu noslēpumu jums.

​

Tas norādījums, ko es gribētu jums dot, attiecas uz jūsu Dieva izjūtu, jūsu Dievišķā sajūtu. Nekad nedomājiet, ka jūs jau esat izpratuši visus Dievišķos noslēpumus. Nekad nedomājiet, ka tie uzskati un pārliecības, kas tagad ir jūsu galvā, jūsu ārējā apziņā, ir nemaldīgi un vienīgie pareizie. Es saprotu, ka jums ir svarīgi, lai jūsu galvā būtu noteiktas dogmas, lai ierobežotu savu uztveri un labāk saskatītu jums apkārtesošos priekšmetus.. Tas ir līdzīgi tam, kā jūs ar lukturīti apgaismojat noteiktu telpas daļu un jūs varat saskatīt tās lietas, ko jūs apgaismojat, un izveidot par tām vairāk vai mazāk skaidru priekšstatu.

​

Taču nekad nevajag spriest par visu Radīto pēc tās apgaismotās telpas, ko ir spējīga apgaismot jūsu apziņa.

​

Gudrs cilvēks vienmēr atceras, ka aiz tās sfēras robežām, ko apgaismo viņa ārējā apziņa, ir izvietota tā plašā sfēra, kuru viņš pagaidām nav spējīgs uztvert.

​

Jūsu galvenā kļūda, kuras dēļ rodas lielākā daļa nepatikšanu jūsu pasaulē, ir tā, ka jūs strīdaties savā starpā par to, ka jūsu lukturītis daudz pareizāk apgaismo visas lietas. Un tikai pēc jūsu lukturīša gaismas jāvadās visu cilvēku dzīvē uz Zemes.

​

Jūs varat pat līdz aizsmakumam strīdēties savā starpā un pārliecināt cits citu, ka vajag, lai visa pasaule izmantotu jūsu lukturīšus un tad tā būs laimīga.

​

Jums vienmēr jāatceras, ka pienāks rītausma un saule apgaismos visas lietas ar spožu dienas Gaismu. Spožā saules gaismā jūsu lukturīšu gaisma būs tik tikko pamanāma. Tie priekšmeti, ko tumsā jūs apgaismojāt ar savu lukturīti, iegūst pavisam citas aprises spožajā saules Gaismā. Vai ir vērts tērēt spēkus, pierādot cits citam savu pārliecību patiesumu, ja pienāks diena, un jūsu Dievišķās klātbūtnes saule gaiši apspīdēs visas lietas, un jūs varēsiet iepazīt Dievišķo Patiesību ne ar jūsu ierobežoto cilvēcisko prātu, bet ar Dievišķās Gaismas Būtnes prātu.

​

Gudrs cilvēks nekad nestrīdēsies ar pasaules uzskatu sistēmu, kas izveidojusies citiem cilvēkiem. Ir ļoti kaitīgi veselībai atbraukt uz svešu zemi ar savām tradīcijām un sākt pārliecināt šīs zemes cilvēkus, ka viņi visi bez izņēmuma nepareizi dzīvo un viņiem ir nepareizs priekšstats par Dievu.

​

Visi misionāri tā ir grēkojuši visos laikos. Viņi atbrauca svešā zemē un mēģināja iepotēt savas ticības tradīcijas šai zemei.

​

Ir tikai viena Dievišķā Patiesība, kas stāv aiz visām pasaules reliģijām. Gudri cilvēki vienmēr mēģina izzināt šo vislielāko Patiesību, bet nevis uztiept pasaulei savu Dievišķās Patiesības izpratni. Ja jūs katrs paliksiet pie savas pārliecības un pierādīsiet, ka tikai tā ir pareizā un pasaulē nav nekā drošāka un pareizāka, tad ar to pašu jūs ierobežojat savu virzību uz priekšu un sākat kultivēt sevī nedievišķīgas īpašības, tādas kā garīgā augstprātība un elku pielūgšana.

​

Tāpēc es aicinu jūs pastāvīgi censties saglabāt savu apziņu augstu Dievišķu vibrāciju līmenī. Tādā stāvoklī jūs kļūstat labāki, iecietīgāki. Visa jūsu būtne izstaro mīlestību, sirsnību, prieku, mieru.

​

Protiet atšķirt sevī šos jūsu apziņas stāvokļus. Un tiecieties uz šiem jūsu apziņas stāvokļiem. Tikai tad, kad jūs esat šādā apziņas stāvoklī, jūs kļūstat spējīgi uztvert Dievišķo Patiesību.

​

Tagad es gribētu mazliet pastāstīt jums par Krievijas zemi.

​

Eksistē pravietojumi un šie pravietojumi ir pietiekami plaši zināmi Indijā, ka Krievijai ir jāatdzimst, Krievijai ir jākļūst par zemi, kuras pamatos būs jauni principi, patiesas Ticības principi. Krievijas vēsture un sevišķi nesenā vēsture ir mācījusi šīs zemes tautai nepiesaistīties ne pie kādas pasaules uzskatu sistēmas. It kā speciāli šīs zemes cilvēku apziņa ir pārdzīvojusi pilnīgi dažādu ideoloģiju un uzskatu ietekmi.

​

Iemiesojumā esoša cilvēka apziņai ātra ārējo ideoloģisko nostādņu nomaiņa līdzinās orkānam vai viesuļvētrai. Jebkuru īstenības uztveres stereotipu laušanu cilvēciskā būtne uztver kā katastrofu. Cilvēkam, sevišķi viņa zemākajiem ķermeņiem, arī fiziskajam, tāda ideoloģijas maiņa izvēršas par lielām briesmām un ir stresa cēlonis.

​

Tomēr cilvēka dvēseles attīstībai tamlīdzīgiem satricinājumiem ir ārkārtīgi svarīga loma. Cilvēks, kas pārdzīvo tamlīdzīgus stresus, kas saistīti ar viņa iepriekšējā pasaules uzskata sagraušanu, iegūst paplašinātāku apziņu un ir spējīgs plašāk paskatīties uz pasauli.

​

Šajā ziņā Krievijai ir priekšrocības salīdzinājumā ar jebkuru citu pasaules zemi. Protams, Indija un Tibeta ir zemes ar bagātām garīgajām tradīcijām. Taču tieši tādēļ, ka šīm tradīcijām ir daudzi tūkstoši gadu, tās bremzē cilvēku apziņas attīstību.

​

Ne vienmēr tas, kas ir labs fiziskajā plānā, ir tikpat lietderīgs dvēseles attīstībai.

​

Cilvēki, kas visu šo laiku ir dzīvojuši Krievijas teritorijā un joprojām tur dzīvo, neņemot vērā visas grūtības, ir saņēmuši visaugstākos iesvētījumus, kas salīdzināmi ar iesvētījumiem, ko saviem skolniekiem deva vislielākie pagātnes adepti.

​

Pēc cilvēku skaita, kas sasnieguši Kristus apziņu, Krievija ieņem vadošo vietu pasaulē.

​

Tāpēc Krievija būs tā zeme, uz kurieni brauks cilvēki no visas zemeslodes un mācīsies. Tā bagātība, kas ir Krievijai, neatrodas zemē. Tas nav zelts, tā nav nafta. Krievijas bagātībai ir daudz augstāka vērtība, un tā ir koncentrēta to tautu labāko pārstāvju apziņā, kas dzīvo šajā zemē.

​

Tieši tāpat kā ir daudz tukšu iežu, starp kuriem var atrast zelta tīrradņus, tieši tāpat ir daudz cilvēku, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav varējuši pārvarēt savu apziņu un veikt iesvētījumus. Bet tie cilvēki, kas ir spējuši to izdarīt, patiešām ir pelnījuši vislabākos garīgos apbalvojumus un ir saņēmuši Dievišķo Būtņu atzinību.

​

Visus šos pēdējos simt gadus norisinājās kausēšana Dievišķajā krāsnī. Tagad mums ir iespēja vērot Dievišķās apziņas tīro zeltu kā nimbu, kas rotā Krievijas gaismas nesēju galvas.

​

Viss, kas ir noticis Krievijā un kas attiecas uz daudzu šīs zemes dēlu un meitu iesvētījumu saņemšanu, ir bijis pareģots. Šis pravietojums ir ieslēpts pat pašos ģeogrāfiskajos nosaukumos, kādi ir šīs zemes teritorijā.

​

Upes Om un Tara, kas simbolizē Dievības vīrišķās un sievišķās sākotnes vienotību, tek tajā vietā, no kurienes sāksies Krievijas atdzimšana. Sākumā parādās cilvēki, kam ir Kristus un Budas apziņas līmenis. Viņi nopelna šo savu apziņu, izejot cauri smagiem iesvētījumiem un pārbaudījumiem. Pēc tam caur šo cilvēku apziņu pārmainās apkārtējā pasaule, tā iegūst īpašības, kas ir vairāk pietuvinātas Dievišķajai pasaulei.

​

Tagad šie cilvēki, šie tīrradņi ir paslēpti zem tukšo iežu biezā slāņa. Nepieredzējis skatiens diezin vai saskatīs šos Gara tīrradņus. Taču, ja jūs nevarat saskatīt zeltu tukšos iežos, tas nenozīmē, ka šī zelta tur nav. Vienkārši jūs vēl neesat sasnieguši to izšķiršanas līmeni, kas ļaus jums saskatīt šos Gara tīrradņus.

​

Tomēr pravietojums ir izteikts. Un pravietojumam jātop piepildītam.

​

Pat tad, ja jūs visus savus spēkus pieliktu tam, lai saule neuzlēktu un neapgaismotu ar savu Gaismu jūsu apziņas tumšos nostūrus, saule tik un tā uzlēks.

​

Tāpēc gatavojieties Zināšanu Saules, Ticības Saules, Dievišķās Apziņas Saules lēktam pār Krievijas zemi.

​

ES ESMU Babadži.

​

 

Tatjana Mikušina, 2005

​

 

Tulkoja D. Daija, L. Ērgle, O. Gaile 2007.g.

Red. L. Ērgle 2015.g.